Svingeri – pāri, kas satiekas, lai apmainītos ar seksa partneriem. Viss notiek ar brīvu piekrišanu, un kopā pavadītais laiks nedrīkst atstāt nopietnas pēdas: nekādas pieķeršanās, mīlestības, neplānotas grūtniecības vai venērisko slimību. Tikai abpusēja bauda un jauna pieredze. Galu galā svingeru ballītēs noteikti netrūkst aktivitāšu: homoseksuālu vai heteroseksuālu attiecību, novērošanas vai masturbācijas...
 
Bet kā šī parādība tiek aplūkota no attiecību psiholoģijas viedokļa? Vai svings ir normāls un pat noderīgs pāriem? To komentē attiecību eksperts Darius.
 

Svingeris – daudziem šis vārds joprojām asociējas ar vaļīgu dzīvesveidu vai pat izvirtību. Lai gan par svinga fenomenu plašāk tika runāts jau pagājušā gadsimta 60. gados, šī tēma joprojām ir tabu. Lai kā arī būtu, svinga interesentu netrūka iepriekš un netrūkst arī šodien. Kādi ir iemesli, kāpēc pārus interesē svingeru dzīvesveids? 

 
Visbiežāk pāri mēģina svingot, cerot, ka tādējādi atrisinās vēso attiecību problēmu: kaisles un siltuma trūkumu, atsvešināto komunikāciju, sapratnes zudumu... Tomēr ir svarīgi saprast, kā darbojas cilvēka ģenētika un visa neirofizioloģija. Attiecības nekad mūža garumā nebūs vienā hormonālajā līmenī. Tas nozīmē, ka jūtas lēks – celsies uz augšu, samazināsies, pazudīs pavisam. Kad jūtas samazinās, cilvēki nobīstas, ka mīlestība pazūd – viņi nesaprot, ka tas parasti ir dabisks process, ko nosaka hormonālie viļņi. 
 
Ir daudz hormonālo viļņu novērojumu. Dažiem viļņiem pat ir garums – piemēram, dažiem pāriem cikls ir ik pēc 7 gadiem, citiem ik pēc 12 gadiem, un dažiem var būt pat ikmēneša cikls. Tas ir atkarīgs no indivīda ģenētikas. Ja pāris dzīvo kopā pietiekami ilgi un, teiksim, uztur attiecību dienasgrāmatu, viņi var izsekot šiem cikliem.
 
Vēl viens iemesls, kāpēc pāri mēģina svingot – zinātkāre. Interesanti, ka parasti vēlme izmēģināt svingu parādās vienam partnerim. Tas, lai abas puses ieraudzītu video vai izlasītu rakstu un aizrautos, lai vēlētos izmēģinātu ko līdzīgu, notiek ļoti reti. Lielākoties kāds to vēlas viens pats, viņš par to pastāsta savam partnerim, kurš sākumā šaubās un tikai beigu beigās piekrīt. Jo īpaši tāpēc, ka dažādi dzimumi sākotnēji uz šādām lietām skatās atšķirīgi.  
 
Protams, ir moderni, ļoti liberāli pāri, kuriem patīk sekot tendencēm. Pieņemsim, ka viņu draugi atgriežas no kādas Rietumu valsts un sāk dalīties iespaidos par svingeru ballīti. Dabiski, ka pāris var vēlēties pats apmeklēt šādu pasākumu. 
 
Gadās arī, ka cilvēki mēģina svingot, nonākot sliktā dzīves posmā: ciešot no depresijas, trauksmes lēkmēm vai tamlīdzīgi. Tie ir atsevišķi gadījumi, bet gadās, ka šādas personas domā: „"Varbūt es pārvarēšu šīs iekšējās grūtības, izmēģinot kaut ko radikāli jaunu“. „Kaut kas radikāli jauns“ bieži vien pārtop dažādos seksuālos piedzīvojumos.
 
Ir vērts atzīmēt, ka cilvēku skaits, kas izvēlas svingot, šķiet, pieaug – iepriekš svings nebija tik populārs. Tiesa, valstī nav veikti zinātniski empīriski svinga pētījumi. Šie dati ir subjektīvi, no maniem personīgajiem novērojumiem, tāpēc tie var nebūt precīzi. 
 

Interesanti ir tas, ka daži seksa terapeiti pāriem, kas ir ilgtermiņa attiecībās pat iesaka svingu. Galu galā, zaudējot vēlmi un interesi par partneri, daži pārstāj būt uzticīgi. Taču, to darot, viņi nereti ne tikai neizjūt baudu, bet pat sāk just kaunu un vainu. Varbūt partneru maiņa tiešām ir viens no veidiem, kā izbēgt no rutīnas? 

 
Šis ir vēl viens izmisīgs mēģinājums glābt attiecības. 
 
Piemēram, vienai pusei parādās mīļākais. Uzzinot par to, otra puse, kas ir stipri pieķērusies savam partnerim, sāk vainot sevi un ar jebkādiem līdzekļiem cenšas atgūt savu partneri. Visizplatītākais ieteikums ir: „Izmēģināsim ko jaunu gultā!” No prakses zinu, ka tas neko daudz nepalīdz, jo problēmas sakne ir pavisam cita. 
 
Cilvēki ir pieraduši domāt, ka neuzticības iemesli ir seksuāli, bet tas ir ļoti reti. Parasti problēma ir neapmierinātās psiholoģiskās un emocionālās vajadzības: runāšana, klausīšanās, izpratne, pieņemšana. Varbūt cilvēkam ir psiholoģiskas grūtības un viņš neprot izteikties, un pēkšņi darbā vai citā vidē parādās cilvēks, kurš spēj klausīties un saprast... Lai gan sākumā nav nodoma iet pa kreisi, tomēr ilgtermiņā var izveidoties romāns. 
 
Nobeigumā, ja problēma ir psiholoģiska, svings pāri neglābs. Ja problēma ir seksuāla, lai gan tīri seksuālas problēmas ir ārkārtīgi reti, tas var palīdzēt. Ir svarīgi atcerēties, ka sekss ir tikai neliela attiecību sastāvdaļa. Es klientiem neieteiktu svingu kā zāles, bet tas var būt plāksteris. Īslaicīga bēgšana, tāpat kā jebkurš materiāls līdzeklis psiholoģiskas problēmas risināšanai. 

yesyes
 

Svings – likumīga neuzticība. Taču šīs spēles var novest pie mīlas trijstūra dilemmas, bet, ja vienam patīk mainīties ar partneriem vairāk nekā otram... Turklāt bezpieķeršanās stāvokļa uzturēšana nav tik vienkārša.  Kā svings ietekmē emocionālo mijiedarbību pārī?

 
Kā jau minēju, parasti pārī svingu vēlas izmēģināt tikai viena puse, bet otra vienkārši tiek pierunāta dot savu ieguldījumu. Parasti viens partneris ir noslēgtāks, kautrīgāks. Ļoti reti abām pusēm ir vienāda psiholoģiskā atvērtība. 
 
Tātad, pāris nolemj piedalīties svingeru ballītē. Tā laikā, šķiet, viss iet labi. Bet pēc tam nav svarīgi, kurš partneris bija aktīvists un kurš nē, var sākties neērtības. 
 
Zemapziņa reģistrē attēlus, ko mēs redzam, un darbības, ko mēs veicam. Un īpaši – kaislīgas, kas izraisīja daudz emociju. Jo intensīvāks ir emocionālais pārdzīvojums, jo dziļāk tas tiks ierakstīts zemapziņā. Galu galā svings ir neierasts notikums, spilgts, pilns ar adrenalīnu. Tāpēc atmiņas no svingeru ballītes var tevi piemeklēt negaidīti, un tās aizmirst ātri nevarēs. Tos nevar izdzēst ar alkoholu, narkotikām vai vienkāršu cerību, ka viss tiks aizmirsts. 
 
No šīm atmiņām psihe var uzburt bezgalīgas problēmas. Teiksim, gadu pēc svingeru ballītes kāda meitene pēkšņi aizdomājas par tur redzēto dāmu ar slaidākām kājām. Nemaz nerunājot par to, ka viņas draugs nesen ieminējās, ka vēlētos atkal sarīkot līdzīgu ballīti. Kādu secinājumu meitene izdara? Ka viņa ir par resnu! Lai gan patiesībā puisim vienkārši patika patrakot, meitenei ar šādu ieteikumu var pietikt, lai viņa sāktu sevi grauzt. 
 
Zinu reālus stāstus, kad pāris piekrīt tikai vienu reizi izmēģināt svingu. Šķiet, ka viss iet labi. Taču pēc kāda laika kāds no partneriem piemin, ka vēlētos atkal izklaidēties. Otram vairs negribas, jo viņam pietika, un pirmais „pieķērās“. Tad nāk izaicinājums, kā atrisināt šīs domstarpības, neliekot vilties partnerim un neizjaucot ģimeni. Ja viens partneris ir pieticīgāks, nespējot pateikt stingru „nē“ viņš var izmantot pārliecināšanu. Bet viņa iekšienē sakrāsies ievainojumi un brūces — tas ir tikai laika jautājums, kad tas nāks ārā. 
 
Protams, nevar apgalvot, ka katram, kurš izmēģinās svingu, tas beigsies ar psiholoģiskām problēmām vai konfliktiem. Ir arī pāri, kas viegli tiek ar to galā. Abi partneri var patiesi izbaudīt šo darbību un baudīt to ilgtermiņā. Ja pārim nav psiholoģisku problēmu, ja attiecības ir lieliskas – svings tiešām var būt laba izklaide, iespēja atpūsties un izklaidēties, lai gan riski saglabājas.
 

Sabiedrība svingerus mēdz dēvēt par palaistuvēm, lai gan viņi vienkārši fiziski neierobežo sevi un pavada brīvo laiku ar ko vien vēlas. Kā sociālās normas ietekmē svingeru pāru attiecības un emocionālo labsajūtu? 

 
Latvieši šādas lietas atklāj reti, pat draugu un radu lokā. Par to pastāsta tikai ļoti tuviem draugiem, kuri neizplatīs šo informāciju, nenosodīs un nepamācīs. 
 
Sabiedrība, lai arī ne visa, visticamāk, neatbalstītu pāri, domātu, ka kaut kas nav kārtībā. Galu galā pat visliberālākajās valstīs būs cilvēki, kuriem svings šķiet nepiedienīgs. Dabiski, ka to var redzēt arī mūsu tradicionālajā, Ziemeļvalstī. Tiesa, sabiedriskā doma Latvijā pamazām kļūst liberālāka – mainās attieksme pret seksuālo brīvību. 

yesyes
 

Kā mēs varam definēt „normalitāti“ attiecību kontekstā? Vai pastāv viena „normāla“ attiecību forma, vai arī tā ir atkarīga no indivīdu un pāru vajadzībām un vērtībām? 

 
Attiecību psiholoģija ir ārkārtīgi bagāta zinātnes nozare. Mums ir vismaz 10 spēcīgas empīriskās zinātniskās psihoterapeitiskās skolas: Geštalts, psihodinamika, Adlera sekotāji, humānistiski-eksistenciālais virziens, kognitīvi biheiviorālā terapija u.c. Tās visas ir nedaudz pretrunā viena otrai, skatās uz cilvēku mazliet savādāk. Ja Freida sekotāji uzstāj, ka seksuālie jautājumi, īpaši bērnībā un pusaudža gados piedzīvotie, ir ļoti svarīgi, atradīsim skolas, kas apgalvos, ka seksuālajiem pārdzīvojumiem nemaz nav nozīmes – tie ir tikai baudas avots. Tāpēc uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes. Tas ir atkarīgs no tā, kura virziena pārstāvi intervēsim. 
 
Ja skatāmies no politiskā viedokļa, mūsdienu sabiedrība pasludina brīvību. Katrs var rīkoties kā grib, ja vien nepārkāpj citu cilvēku brīvības un valsts likumus. Pats esmu brīvības pārstāvis un atbalstu dažādas attiecību formas, ja vien pieaugušie tajās piedalās pēc savas gribas. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka riski ir visur un tie ir jānovērtē. Jebkuriem interesantiem seksuālajiem eksperimentiem būs labas vai sliktas blakusparādības.
 

Ko darīt, ja viens partneris ir dedzīgs svinga cienītājs, bet otrs ir kategoriski pret to? Vai šādas attiecības ir lemtas neveiksmei, vai tomēr ir kāda izeja?

 
Ja pāris nolemj nodarboties ar psihoterapiju, šādas attiecības var kļūt vēl labākas un stiprākas. Tik spilgtiem pārdzīvojumiem kā svings var būt negatīva psiholoģiska ietekme, bet no tā izrietošās problēmas var darboties kā katalizators, lai pāris meklētu risinājumus citur: psiholoģiskā konsultācijā, pašizglītībā utt.
 
Pieņemsim, ka pāris nolēma izmēģināt svingu, lai glābtu savas attiecības, un šī pieredze beidzās ar dusmām. Konflikts liek pārim atcerēties, ka viņi iesaistījušies šajās darbībās, lai saglabātu attiecības, nevis iznīcinātu tās uz visiem laikiem. Tas var likt pārim mainīties, iemācīties empātisku komunikāciju un samierināties ar pagātnes sāpēm. 
 
Nobeigumā gribu pieminēt, ka visas lietas dzīvē, arī svings, nes sev līdzi lielākus vai mazākus riskus. Mēs nevaram iztikt bez riskiem šajā dzīvē. Un latvieši ir diezgan atturīgi cilvēki, kuri nevēlas stāstīt saviem draugiem vai ģimenei, pat ja viņiem ir problēmas. Tāpēc es gribu novēlēt jums neaizmirst runāt. Varbūt kāds no jums tuviem cilvēkiem ir saskāries ar līdzīgu pieredzi vai zina kādu, kas var palīdzēt un ieteikt. Neturēsim problēmas sevī – tas ir ceļš, kas neved nekur.