Sabiedrībā ir ierasts uzskatīt, ka sekss ar citu personu (kas nav jūsu otrā pusīte) ir neuzticība. Tomēr psihoterapeiti apgalvo, ka nodevība ir daudz plašāks jēdziens un katram pārim tas būtu jādefinē individuāli.
 
Nu, piemēram, lejupielādēt lietotni „Tinder“, domāt par pievilcīgu kolēģi, vakarā skatīties porno – vai tā ir krāpšana? Speciālisti ir vienisprātis, ka tas, ko attiecībās pacieš abi pāra biedri, nav uzskatāms par neuzticību. Tomēr nereti gadās nesaprašanās un savstarpējas pārpratumu situācijas. Tāpēc šajā rakstā mēs runāsim par to, ko nozīmē lojalitāte dažādiem cilvēkiem, kāpēc komunikācija pārī ir svarīga un kā rīkoties, ja jūsu attiecības nav pārņēmusi nodevība.
 

Monogāmas un poligāmas attiecības — kā tās maina neuzticības jēdzienu?

 
Ikviens ir dzirdējis dažādus stāstus par princesēm, kurām dzīvē ir jāizvēlas: precēties ar burvīgu un bagātu muižnieku vai doties piedzīvojumā ar drosmīgu bruņinieku? Princesei ir grūti izšķirties, šķiet, ka viņa mīl abus: viens ir laipns un gādīgs, bet otrs ir burvīgs un šarmants, taču ir pieņemts, ka viņai ir jāizvēlas viens.
 
Lai gan lielākā daļa sabiedrības joprojām dzīvo pēc līdzīga principa, daži cilvēki mēdz atteikties no monogāmām attiecībām un izvēlas poligāmiju. Vārds „poliamorija“, kas saistīts ar poligāmiju, pirmo reizi tika lietots 1960. gadā un latīņu valodā nozīmē „daudz mīlestības“, – kas ir poligāmu attiecību pamatā.
 
Tiesa, šeit nav īpašu noteikumu: daži dzīvo ar vairākiem partneriem zem viena jumta, citi vienlaikus veido gan ilgtermiņa, gan īslaicīgas attiecības. Pastāv pat „ģimenes tipa“ poligāmija, kur visi partneri dzīvo kopā un veido attiecības savā starpā. Jūs pareizi sapratāt, cilvēki poligāmās attiecībās var draudzēties ar vairākiem partneriem vienlaikus (laulības vēl nav legalizētas), taču ir vērts uzsvērt, ka šādu attiecību būtība ir atklātība un komunikācija. Katrai ieinteresētajai personai jābūt skaidri informētai un brīvprātīgi jāpieņem situācija.
 
Tā kā šis dzīvesveids cilvēkiem nav izplatīts, par šo tēmu vēl ir maz pētījumu. Tiesa, 2015. gadā zinātnieki atklāja, ka pāriem poligāmas attiecībās ir tendence vairāk sazināties, justies mazāk greizsirdīgiem un ir vairāk apmierinātiem ar savām attiecībām. Tomēr ir zinātnieki, kas noliedz šos secinājumus.

Tātad ir acīmredzams, ka poligāmijā dzīvojošo cilvēku neuzticības robežas ir daudz plašākas, salīdzinot ar tradicionālajiem pāriem. Taču tas liecina par to, ka cilvēki ir ļoti dažādi, tāpēc arī tad, ja neesi poligāms, jāsazinās ar partneri un jānoskaidro, kas viņam ir neuzticība un kādas ir tās robežas, kuras nedrīkst pārkāpt.
 

Kas vienam vislielākā neuzticība, citam – tikai nevainīgas domas

 
Kā jau minējām, katrai personai neuzticības robežas var būt atšķirīgas. Par nodevību dažādi cilvēki var uzskatīt pat šādas darbības: flirtu, diskusijas par intīmām tēmām, dažādu dāvanu pasniegšanu, pastāvīgu virtuālu komunikāciju, emocionālu atbalstu, apbrīnu, sekstingu, randiņus. Tomēr profesionāļi izšķir divus neuzticības veidus: emocionālu nodevību un fizisku nodevību.
 
Fiziskā nodevība ir saistīta ar seksuālām attiecībām, emocionālā – ar ciešām garīgām attiecībām, biežu saziņu, saraksti. Citi, piemēram, par nodevību uzskata partnera erotiskās fantāzijas par dažādām slavenībām un fotogrāfiju un pornogrāfijas skatīšanos.
 
Droši vien neviens vien puisis pēc 2021. g. Eirovīzijas piedzīvoja, ko nozīmē viņa draudzenes neparastā simpātija pret „Maneskin“ vokālistu Damiano David. Pastāvīgi videoklipi, nemitīga rokmūzika, kaudze attēlu telefonā un elsas par to, cik viņš ir satriecošs.

Šādu neticamu apbrīnu par slavenību var saukt par parasociālu mijiedarbību (tā ir intuitīvā domāšana, ka apbrīnojamā slavenība ir daļa no jūsu tuvākā sociālā loka). Ir cilvēki, kas to uzskata par nodevību.
 
Tāpat ir ar pornogrāfiju. Sociālajos tīklos dažādās sieviešu grupās nereti var redzēt ierakstus, kuros sievietes sūdzas, ka viņas „pieķērušas“ savus vīrus, skatoties pornogrāfiju. Dažas to uzskata par pazemojumu, citas to uzskata par nodevību, bet citām tas izraisa šaubas par sevi. Tomēr jāsaprot, ka seksuāla (vai emocionāla) apmierināšana fantazēšanas laikā nav neuzticība.
 
Ģimenes uzvedības speciāliste dr. Jennifer Freed saka, ka fantāzijas nevajadzētu pielīdzināt neuzticībai. Mūsu iztēle ir vienīgā cilvēka vieta, kas ir pilnīgi brīva. Savā iztēlē mēs atbrīvojamies no dažādiem pienākumiem, varam būt jebkas un mums nav nevienam jāattaisnojas. Tāpat ir ar pornogrāfiju: masturbējot, cilvēka smadzenes var iedomāties visnegaidītākās lietas, kas viņu aizrauj, ko viņš nekad neuzdrošinātos izmēģināt patiesībā, taču tas nenozīmē, ka viņš nodod savu partneri vai nemīl viņu.
 
Tomēr, ja jūsu partneris domā citādi un jūs savās attiecībās esat noteicis atbilstošas robežas, jebkura to pārkāpšana tiek uzskatīta par nodevību.


 

Kāpēc ļauties neuzticībai?

 
Uz šo jautājumu 2020. gada beigās ar aptaujas metodi mēģināja atbildēt arī vienas ASV universitātes pētnieki. Kopā viņu aptaujā piedalījās 495 respondenti, no kuriem 87,9 proc. bija heteroseksuālas personas.
 
Pētījuma laikā galvenais respondentiem uzdotais jautājums bija: „Kāpēc nodevāt savu partneri?“. Apkopojot respondentu atbildes, kļuva skaidrs, ka neuzticību izraisa 8 galvenie iemesli: 1. Dusmas; 2. Narcisms; 3. Mīlestības trūkums; 4. Nespēja pretoties kārdinājumam; 5. Daudzveidības trūkums; 6. Nevērība; 7. Seksuālās alkas; 8. Situācijas un apstākļi.
 
Pētījuma rezultāti liecina, ka šie 8 iemesli nosaka ne tikai nodevības motīvus, bet arī tās ilgumu, ieguldītās emocijas un seksuālās apmierinātības līmeni.
 
Turklāt, lai gan lielākā daļa neuzticības gadījumu ir saistīti ar seksu, reti cilvēki to identificē kā galveno neuzticības motīvu. Parasti, kopīgi iesaistoties nodevībā, viņi izjūt arī emocionālu pieķeršanos savam slepeno romānu partnerim – to var noteikt mīlestības trūkums oficiālajās attiecībās.
 
Grāmatā „Visa patiesība par nodevību“ autors un laulību konsultants M. Gary Neuman norāda uz faktu, ka 92% vīriešu krāpšanās nav saistīta tikai ar seksu. Biežāki iemesli, kāpēc viņi iet pa kreisi, ir emocionālās saiknes trūkums, savstarpējas komunikācijas trūkums, atzinības trūkums. Neskatoties uz to, viņi, visticamāk, piedos partnera emocionālo nodevību, nevis fizisko nodevību.
 
Tikmēr sievietes fizisku nodevību (pamatojoties uz seksu) spēj piedot biežāk, taču daudz sāpīgāka un traumējošāka viņām ir emocionālā neuzticība (atzīšanās mīlestībā, roku turēšana, rūpes, cieša saikne).
 
Kā jau minējām, neuzticību var noteikt noteikti apstākļi. Psihologi apgalvo, ka alkohols ir viens no efektīvākajiem. Tas nomāc bremzes un var mudināt cilvēku rīkoties pretēji viņa vērtību normām.
 

Kā izdzīvot, ja tevi nodod?

 
Pirmkārt, nevaino sevi. Kā jau rakstījām iepriekš, neuzticībai var būt daudz iemeslu, un tas noteikti nenozīmē, ka tu viņam/viņai kaut ko neesi devis, tāpēc viņš/viņa devās to meklēt citur.
 
Psihologi arī iesaka censties pārāk daudz nedzīvot pagātnē. Likumsakarīgi, ka, uzzinot par partnera nodevību, tu sāksi analizēt pagātnes sarunas, savu un partnera / partneres rīcību, atbilstošas pazīmes (piemēram, gari komandējumi, bieži izbraukumi ar draudzenēm utt.). Tomēr labāk būtu vairāk pievērsties tagadnei un nākotnei, pieņemt atbilstošus lēmumus saistībā ar jūsu attiecībām. Tomēr jūs, iespējams, nevarēsit to izdarīt, ja neatvēlēsit sev pietiekami daudz laika: nesteidzies pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, sper soli atpakaļ.

Nedrīkst aizmirst arī par savām vēlmēm: nevēlieties saglābt ģimeni tikai fakta un citu dēļ. Gribi samierināties – tas ir lieliski, taču jāsaprot, ka attiecības prasīs darbu no jums abiem. Ja vēlaties šķirties – labi, taču noteikti apsveriet un novērtējiet savas jūtas. Ja tas viss kļūst grūti izdarāms, iesakām sazināties ar speciālistiem.


 

Vai atzīties?

 
Pievēršoties neuzticības tēmai, būtu grēks nerunāt par tās puses, kas otru nodevusi, jūtām. Acīmredzot visizplatītākais jautājums ir: vai ir jāatzīstas?
 
Savstarpējām attiecībām būtu jābalstās uz uzticēšanos un savstarpēju cieņu, nevis uz noslēpumiem un nodevībām, kas, atzīsim, sāpina. Jāatzīst, ka svarīgi ir arī atzīties, jo neviens (ne tu, ne tavs partneris) īsti nejutīsies laimīgs, dzīvojot pastāvīgā stresā. Patiesības atklāšana novedīs pie atbrīvošanās no tās un virzības uz risinājumiem.

Tomēr ne visas situācijas ir tam labvēlīgas. Varbūt jūsu partneris ir smagi slims, viņam ir bezgala daudz problēmu? Varbūt jau sen nedzīvojat kopā un grasāties šķirties? Atzīšanās šādos gadījumos var tikai kaitēt.
 
Svarīgi arī teikt, ka neuzticība var būt sāpīga pieredze ne tikai tās upurim, bet arī neuzticīgajam partnerim. Domas par to, ko darīt tālāk, moka ne tikai nodoto partneri, bet arī to, kurš bija neuzticīgs. Ir arī vērts pieminēt, ka ne visos gadījumos neuzticība ir tīša. Katra situācija ir unikāla, kas sastāv no daudziem dažādiem apstākļiem, no kuriem ir atkarīga jūsu turpmākā rīcība.
 
Un visbeidzot. Krāpšana patiešām sāp, it īpaši, kad to negaida. Šāda rīcība var ietekmēt partnera uzticību vai pilnībā sagraut ne tikai esošās, bet arī turpmākās attiecības. Kā jau teicām, vissvarīgākais ir runāt, lai arī cik grūta tēma būtu. Atklāta komunikācija dos lielākas iespējas pārvarēt problēmu un rast risinājumus.
 

Ko saka eksperti?

 
„Tas, kas tiek uzskatīts par neuzticību vienā pārī, var tikt uzskatīts par pieņemamu parādību vai saskaņotu privilēģiju citā. Katrs pāris izvēlas pieņemamu saziņas un mijiedarbības standartu ar citiem cilvēkiem. Ja iepriekš tikai daži runāja par vienošanos, ka partneriem var būt arī citi dzimumpartneri, tad šodien šim jēdzienam ir atsevišķs nosaukums – atvērtā laulība / attiecības. Lai gan šāda dzīvesveida popularizēšanai ir zināma daļa briesmu un risku, ņemot vērā noteiktas nianses, pāri var dažādot savu seksuālo dzīvi un atklāt viens otru no jauna. Un šeit ir tas, kas mācību grāmatā būtu jāsauc par neuzticību, bet, ja abi partneri tam piekrīt un ar to viss ir kārtībā, – tā ir viņu privilēģija, vai ne?
 
Porno = neuzticība? 
 
„Reiz es pārbaudīju savu pārlūkošanas vēsturi, un es biju šokā! Māris pastāvīgi apmeklē lapas ar pornogrāfisku saturu! Sekss ar meiteni, sekss ar divām meitenēm, tikai meiteņu sekss un meiteņu bildes ar lielām krūtīm – ak, šausmas! Man vajadzēja ar roku aizsegt acis, cik briesmīgi un apkaunojoši tas bija! Es vienmēr domāju, ka starp mums viss ir kārtībā un šeit, bāc, – porno pa visu ekrānu! Un es pārbaudīju, zvēru – reizi nedēļā stabili!“ – ātri izpļāpājas Vita un viņas seja kļūst arvien sarkanāka.
 
Vai porno skatīšanās noteikti nozīmē, ka ar Vitu kaut kas nav kārtībā? Ja es braucu ar savu jauko, glīto un piemīlīgo automašīnu, bet dažreiz izbraucu ar īrētu sporta automašīnu trasē bez ātruma ierobežojuma, vai tas nozīmē, ka ar manu automašīnu kaut kas nav kārtībā? Vai es gribu to mainīt vai, ka tā ir jāremontē? Ar manu mašīnu priekšrocības ir vienas, tāpēc tā ir mana un ir pastāvīga. Ar sporta prieki ir pavisam citi, tāpēc: dažreiz vēlos radīt citas emocijas, sajust citu baudu, varbūt uzzināt vai atklāt ko jaunu. Pornogrāfijas skatīšanās nav neuzticība, jo savā galvā cilvēks ir brīvs domāt un redzēt to, ko tajā brīdī vēlas. Un, ja pat šeit Mārim ir bail justies brīvam, drīz Vitas cietums sabruks un vai nu Māris izbēgs pirms noteiktā termiņa, vai arī kļūs par paklausīgu bērnu, kurš galu galā apniks pašai Vitai. Katra Vita meklē sev blakus vīrieti, lai arī kā reizēm gribētos tādus Mārus kontrolēt kā mazus bērnus. Tāpēc mēs viens otru apburam, tāpēc viens otru iemīlam – par oriģinalitāti. Mēs izvēlējāmies to konkrēto Māri, un tieši ar to Vitu doties līdz pasaules galam, jo viņa – ir tāda. Tātad, ja Mārim ir mugurkauls, viņš uz Vitas komentāriem par pornogrāfiju un salīdzinājumiem ar neuzticību atbildēs ar kaut ko līdzīgu: „Mana dārgā, izvelc roku no manas apakšveļas. Es pieskaršos sev tur, kā man vajag“. Vitai tas nepatiks un viņai ir tiesības būt neapmierinātai (tā ir viņas paustā emocija), taču pēc šīs informācijas apstrādāšanas savā galvā viņa beidzot pieņems, ka Mārim ir sava personīgā telpa un viņas okšķerēšanai un it īpaši komentāriem ir robežas. Tātad, ja uz maniem komentāriem netiek reaģēts, varbūt nav vērts līst tur, kur neko nevaru mainīt un to būs nepatīkami uzzināt?
 
Lai gan pornogrāfijas skatīšanās netiek klasificēta kā neuzticība, pārmērīga skatīšanās izkropļo cilvēka izpratni par seksu un samazina jutīgumu īstas tuvības laikā. Jo, ja es bieži skatos seksa video vai attēlus, kuros norisinās seksa rotaļas ar partneri, partneriem un rotaļlietām, tad dabisks sekss ar to vienu, savu lauka margrietiņu – sievu, kura tikai reizēm klusi noelšas, kad jau ir ļoti, ļoti labi, var sākt izskatīties ļoti blāvs un neaizraujošs. Biežāk pornogrāfijas vietā izvēloties fantāzijas galvā un tādējādi dāvājot sev patīkamu spēli ar sevi, arī lauka margrietiņa paliks par interesantāko ziedu visā pļavā, un viņas elsas, lai cik arī retas tās būtu, būs ļoti apsveicama parādība, jo tieši tik psihe būs pieradusi tās dzirdēt. 


 
Seksa rotaļlietas = neuzticība?
 
„Daina piedāvāja iegādāties vibratoru. To dzirdot, viņš sadusmojās. Nu ko, viņai vajag citu peni? Mans ir par mazu? Un galu galā, kā man vajadzētu justies un izskatīties ar kaut kādu peni rokās? Ar manu viņai nav gana? Vai tas nozīmē, ka viņa sapņo par seksu ar citu vīrieti? Vai varbūt pieradina mani pie tā? Man tas ir kaut kāds pazemojums, neuzticība un riebums vienā“.
Seksa rotaļlietas neaizstāj partneri, seksa rotaļlietas ir partnera papildinājums. Šī ir kā krāšņa rota jau skaistai sievietei. Vai arī kaklasaite pie uzvalka, kas pats par sevi ir krāšņs. Vai kaut kas notiks, ja nebūs rotas vai kaklasaites? Nē, bet ir tik jauki, ka tās ir. Seksa rotaļlietu izmantošana nenozīmē sliktu seksa kvalitāti. Tā ir dažādība, citāds ceļojums un jauniegūtas emocijas.
 
Komunikācija = neuzticība?
 
  • Čau, mīļā. Kad satiekamies?
  • Čau, feinais. Es tieši vakar domāju par tevi. Man šodien ir īsā diena, varbūt varam paspēt saskrieties?
  • Vēlies pastaigāties pa parku un romantiski paklausīties putnu čivināšanā vai padzert kafiju?
  • Tā arī saki, ka skaiti soļus un vēlies nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu. Labi, parks.
  • Tādu zaķi kā tu viegli nenošausi. Tiekamies parkā, bučas uz tikšanos!
 
Dairis un Santa ir seni draugi no skolas laikiem. Viņi sazinājās, kad Dairim bija pirmā sieva, sazinās, kad viņam ir otrā sieva, un viņi sazinās, kamēr visu šo laiku Santai ir vīrs. Nē – epitets „mīļā“ nenozīmē sirdi sagrābjošu mīlestību, tāpat arī „domāšana par tevi“ nenozīmē domas līdz sirds dziļumiem un bezmiega naktis. Bet „romantiska putnu čivināšana“ nenozīmē neko citu kā Daira vēlmi izkustēties pļāpāšanas laikā. Jo tie 5 uzkrātie kilogrami noteikti nepazudīs paši no sevis. Pavisam nekas tāds, kas smaržotu pēc neuzticības, bet gan jauka, emocionāla savstarpēja domu apmaiņa. Vai Daira mīļotā būtu laimīga pēc šādu ziņu izlasīšanas? Visu to var interpretēt šādi...
 
„Ko nozīmē „mīlestība“?! Kāda vēl tikšanās?! Kādas vēl bučas?! Es nevaru tevi aizvilkt uz veikalu bez čīkstēšanas, bet ar viņu tu pat labprātīgi iesi uz parku! Un vēl redzi, cik daiļrunīgi to visu māki izteikt! Romantiski klausieties putnus! Putnus! Romantiski viņam, redzi! Pazūdi no šejienes un šauj savus zaķus tur, es pat negribu uz tevi vairs skatīties!
 
Daira sievai tas ir patiešām nepatīkams atradums. Bez konteksta, ka tāda ir viņu komunikācija, ka tas neko nenozīmē un, ka viņu sirsnīgie zvani viens otram nozīmē tikpat daudz kā „Čau, Rita“, citam, tas varētu šķist kā kaut kāda noslēpumaina afēra. Vai slikti ir tas, ka Dairis komunicē vai viņa sieva pārāk daudz bāž degunu? Un kas meklē, tas atrod, – tad vai vispār vajadzēja meklēt? Un ne jūs to šeit sauktu par neuzticību, ne jūs patiešām vēlaties paciest šādas lietas. Un jūs vairs nevarat atskatīties uz redzēto... Un dari kaut ko tagad ar to, kas tev ir.
 
Mums ir dažādas attiecības vienam ar otru. Ar vieniem komunicējam tikai formāli, ar citiem – brīvāk, jo nav nepieciešams vienmēr būt ar stingru mugurkaulu, ar kādu pastāvīgi ironiskam un ar kādu koķetam. Vai kāda komunikācijas forma ir neuzticība?

Komunikācija ir komunikācija, neuzticība ir neuzticība. Cik dziļi atļaušos iesaistīties attiecībās, to nosaka nevis mans partneris, bet gan es pats. Ja komunikācija sagādā patīkamas emocijas un es atgriežos pie partnera no tās uzlādēts – viss ir kārtībā. Esmu laimīgs, mans partneris ir laimīgs un visi ir laimīgi. Ja komunicējot ar kādu jūtos vainīgs, tad esmu pārkāpis savas morāles robežas un to, kas man ir dārgs, es saglabāšu, tikai atkāpjoties. Aizliegums partnerim sazināties ar citiem neveidos sapratni. Ja es novērtēju attiecības, kas man ir, mijiedarbība ar citiem man palīdzēs atklāt savas iekšējās robežas, cik tālu es varu iet. Un es jutīšos mierīgi tāpēc, ka pazīstu sevi, nevis tāpēc, ka nenodevu un neaizgāju.
 
Komunikācija ar pretējo dzimumu un attiecības bez vainas apziņas ir augsta pilotāža. Uzturēt saikni un nepārkāpt robežas un pēc tam pierast pie tā un pārkāpt robežas un nevēlēties to – ir būt godīgam un patiesam pret sevi. Kad tu saglabā sev svarīgo, kad patīkama komunikācija paliek tikai patīkama komunikācija, kad nenodod sevi un ar šādu rīcību nevienam nenodari pāri – tā ir lojalitāte. Vispirms jau sev un analoģiski arī partnerim.”
 
Komentēja psiholoģe Karolīna