LV
RU
Katra sieviete savā dzīvē iziet cauri noteiktiem posmiem: pirmās mēnešreizes, pirmā mīlestība, pirmais sekss, būšana pat māti un, protams, menopauze. Daudzi šo dzīves posmu iztēlojas kā īstu izaicinājumu, taču menopauze ir dabisks periods, kuru pārdzīvo katra sieviete, un no tā noteikti nav jābaidās. Ir svarīgi saprast tikai, lai saprastu, kādas izmaiņas sagaida ķermeni un kā pielāgoties jaunajam posmam.
Menopauze iestājas tad, kad sievietei nav bijis mēnešreižu 12 mēnešus pēc kārtas un viņa vairs dabiski nespēj iestāties grūtniecība. Menopauze parasti sākas vecumā no 45 līdz 52 gadiem, taču menopauze var attīstīties pirms vai pēc šī vecuma.
Sievietēm menopauze var izraisīt ārkārtīgi nepatīkamus simptomus, piemēram, karstuma viļņus un svara pieaugumu, taču daudzām sievietēm nav nepieciešama ārstēšana.
Pirmie menopauzes simptomi parasti parādās apmēram četrus gadus pirms pēdējās menstruācijas un turpinās vēl četrus gadus (pēc pēdējās menstruācijas).
Dažām sievietēm ir menopauzes simptomi desmit gadus pirms menopauzes, un 1 no 10 sievietēm rodas menopauzes simptomi līdz 12 gadiem pēc menopauzes. Patiešām, daudzi faktori nosaka menopauzes iestāšanos, tostarp ģenētika un olnīcu veselība. Ir izņēmumi – aptuveni 1% sieviešu menopauzi piedzīvo pirms 40 gadu vecuma, ko sauc par priekšlaicīgu menopauzi jeb primāru olnīcu mazspēju. Un aptuveni 5 procenti sieviešu piedzīvo menopauzi vecumā no 40 līdz 45 gadiem. To sauc par agrīnu menopauzi.
Perimenopauze ir periods pirms menopauzes. Šajā periodā hormoni mainās, gatavojoties menopauzei. Lielākajai daļai sieviešu perimenopauze sākas ceturtā gadu desmita vidū, bet dažas sievietes šo posmu nemaz nepiedzīvo – viņām menopauze iestājas uzreiz.
Perimenopauzes laikā menstruācijas kļūst neregulāras – mēnešreizes var kavēties vai dažkārt vispār nesākties. Var mainīties arī menstruāciju biežums.
Menopauze tiek definēta kā menstruāciju neesamība 12 mēnešus vai ilgāk, un stadiju pēc menopauzes sauc par postmenopauzi.
.png)
Katra sieviete piedzīvo menopauzi atšķirīgi, taču ir daži simptomi, ar kuriem saskaras daudzas. Tās parasti ir smagākas, ja sievietes menopauze sākas pēkšņi (nav perimenopauzes) vai perimenopauze ilgst īsāku laiku.
Menopauzes simptomus parasti pastiprina olnīcu slimības vai slikti ieradumi.
Nu, izņemot menstruāciju izmaiņas, perimenopauzes, menopauzes un pēcmenopauzes simptomi ir vienādi. Biežākie perimenopauzes simptomi ir:
Kā jau minējām, menopauze ir dabisks process, kas notiek katras sievietes organismā, kad olnīcas pēc noteikta vecuma sasniegšanas sāk ražot mazāk reproduktīvo hormonu. Izmaiņas organismā notiek, kad samazinās estrogēna, progesterona, testosterona un folikulu stimulāciju regulējošo hormonu ražošana.
Viena no pamanāmākajām izmaiņām pēc menopauzes sākuma ir aktīvo olnīcu folikulu samazināšanās un izzušana. Olnīcu folikuli ir struktūras, kas ražo un atbrīvo olas no olnīcu sienām. Šī procesa dēļ sievietes piedzīvo menstruācijas un ir auglīgas.
Kad sākas premenopauze, lielākā daļa sieviešu vispirms pamana, ka viņu mēnešreizes kļūst neregulāras, ilgst ilgāk un asiņo vairāk. Tas parasti notiek sākot no 40 gadu visus, un līdz 52 gadu vecumam vairums sieviešu piedzīvo menopauzi.
Ir vērts atzīmēt, ka dažreiz menopauze sākas nedabiski. To var izraisīt trauma vai olnīcu izņemšana, kā arī noteikti iegurņa pamatnes traucējumi.
Priekšlaicīgu menopauzi var izraisīt:
Dažām sievietēm menopauzes simptomu mazināšanai pietiek ar mājas aizsardzības līdzekļiem, piemēram, dzīvesveida izmaiņām, bet citos gadījumos var būt nepieciešami medikamenti. Ārstēšana parasti ir nepieciešama, ja menopauzes simptomi ir smagi un pasliktina dzīves kvalitāti. Visefektīvākais simptomu mazināšanas veids ir hormonu terapija. Šī ārstēšanas metode palīdz cīnīties ar karstuma viļņiem, svīšanu naktīs, sejas apsārtumu, maksts atrofiju un osteoporozi.
Citas zāles dažreiz lieto, lai cīnītos pret matu izkrišanu un maksts sausumu.
Ārsti var arī piedāvāt papildu medicīniskus pasākumus, lai apkarotu matu izkrišanu, palielinātu ķermeņa apmatojumu un mazinātu trauksmes un depresijas simptomus.
.png)
Ir vairāki veidi, kā palīdzēt atvieglot vieglus vai vidēji smagus menopauzes simptomus.
Ķermeņa atvēsināšana un komforts. Izvēlieties brīvu, daudzslāņu apģērbu, īpaši naktī un siltā vai neparedzamā laikā. Tas var jums palīdzēt pārvarēt karstuma viļņus.
Lai novērstu svīšanu naktī, uzturiet savu guļamistabu vēsu, un palīdzēs arī vieglāka, elpojoša sega. Ja regulāri novērojat svīšanu naktīs, iegādājieties ūdensnecaurlaidīgu gultas veļu.
Ja sejas apsārtums ir ļoti apgrūtinošs, iesakām iegādāties pārnēsājamu ventilatoru, lai jūs atvēsinātu.
Sports. Ja esi sākusi pieņemties svarā, samazini uzņemto kaloriju daudzumu par 400-600 kcal. Ļoti svarīgi ir arī regulāri vingrinājumi. Sports ne tikai palīdzēs tikt galā ar nevēlamajiem kilogramiem, bet arī uzlabos garastāvokli, palīdzēs labāk izgulēties naktīs, sajutīsi enerģijas pieplūdumu, uzlabosies arī vispārējā pašsajūta. Treniņam vajadzētu ilgt vismaz 20-30 minūtes dienā.
Komunikācija. Ja jūtat kādus depresijas, trauksmes simptomus vai slikti guļat, konsultējieties ar psihologu. Mēs iesakām arī runāt par to ar ģimenes locekļiem un draugiem, ja vēlaties saņemt nepieciešamo atbalstu.
Uztura bagātinātāji. Lietojiet kalcija, D vitamīna un magnija piedevas, lai samazinātu osteoporozes risku un uzlabotu enerģijas līmeni un miegu. Konsultējieties ar savu ārstu par uztura bagātinātājiem, kas var palīdzēt apmierināt jūsu individuālās veselības vajadzības.
Praktizējiet relaksācijas paņēmienus. Vienkārši relaksācijas vingrinājumi var palīdzēt justies labāk. Tam labi noderēs jogas, meditācijas vai elpošanas tehnikas.
Rūpējieties par savu ādu. Lai izvairītos no ādas sausuma, katru dienu lietojiet mitrinošo krēmu. Tāpat izvairieties no pārmērīgas vannošanās, peldes baseinā un ūdenstilpēs, ja vēlaties izvairīties no ķermeņa ādas izžūšanas.
Tikt galā ar bezmiegu. Ja jums bieži ir bezmiegs, konsultējieties ar savu ārstu, un viņš izrakstīs zāles, kas palīdzēs regulēt miega ritmu.
Atmetiet smēķēšanu un ierobežojiet alkohola lietošanu. Atmetiet smēķēšanu un izvairieties no pasīvās smēķēšanas. Nikotīns var pasliktināt menopauzes simptomus.
Jums vajadzētu arī ierobežot alkohola lietošanu, lai mazinātu simptomu pasliktināšanos. Liels alkohola patēriņš menopauzes laikā var palielināt jūsu veselības problēmu risku.
Citi palīglīdzekļi simptomu mazināšanai. Daži pētījumi ir apstiprinājuši, ka noteiktu augu lietošana var palīdzēt atvieglot menopauzes simptomus. Mēs iesakām izmēģināt sojas produktus, E vitamīnu, linsēklu un melatonīna piedevas.
Dažām sievietēm ir jautājums: vai pēc menopauzes var iestāties grūtniecība?
Ir ļoti svarīgi saprast šo īpašo dzīves posmu, kas nes pārmaiņas. Ja jūs sākāt ciest no karstuma viļņiem un svīšanas naktī, nenozīmē, ka nevarat palikt stāvoklī. Patiesību sakot, tas nozīmē, ka esat kļuvusi daudz mazāk auglīga nekā iepriekš.
Kamēr neesat sagaidījusi visus 12 mēnešus bez mēnešreizēm, menopauze jums nav īsti iestājusies. Kad sievietei iestājas premenopauze, viņas olnīcas pārstāj ražot olšūnas, tāpēc viņa vairs nevar palikt stāvoklī dabiski.
Perimenopauze – ir pārmaiņu fāze. Olnīcas sāk ražot mazāk estrogēna un progesterona. Kad hormonu līmenis sāk samazināties, parādās pirmie simptomi – karstuma viļņi un svīšana naktīs, mēnešreizes kļūst neregulāras, kas nozīmē, ka jūsu olnīcas izdala mazāk olšūnu, taču šajā periodā joprojām var iestāties grūtniecība.
Ja jums nav bijis mēnešreižu veselu gadu, jūs esat sasniegusi menopauzi. Pēc menopauzes iestāšanās sievietes organismā vairs nenotiek ovulācija un viņai vairs nevar iestāties grūtniecība.
.png)
Mūsdienās viss ir iespējams un, ja vēlies pēc menopauzes tikt pie bērniņa, var palīdzēt mākslīgā apaugļošana.
Lai gan pēc menopauzes sievietes olšūnas vairs nav dzīvotspējīgas, mākslīgā apsēklošana ir iespējama, ja:
Grūtniecības komplikāciju risks palielinās līdz ar vecumu. Jau 35 gadu vecumā risks ievērojami palielinās, salīdzinot ar jaunākām sievietēm. Jo vecāks esi, jo grūtāk var būt iznēsāt un dzemdēt. Tas pats attiecas uz grūtniecību pēc menopauzes, tāpēc ārstam pirms mākslīgās apaugļošanas ir jāizvērtē Jūsu veselība.
Menopauze ir sievietes menstruālā cikla dabiskās beigas un iezīmē auglības, bet noteikti ne dzīves beigas. Sākoties šim dzīves posmam, varēsi vairāk laika veltīt sev un savām vajadzībām. Ja menopauzes simptomi neļauj dzīvot normālu dzīvi un baudīt to, ir daudz veidu, kā tos mazināt, tāpēc tiešām nav jābaidās vai jāuztraucas.
Menopauze – kas tas ir?
Menopauze iestājas tad, kad sievietei nav bijis mēnešreižu 12 mēnešus pēc kārtas un viņa vairs dabiski nespēj iestāties grūtniecība. Menopauze parasti sākas vecumā no 45 līdz 52 gadiem, taču menopauze var attīstīties pirms vai pēc šī vecuma.
Sievietēm menopauze var izraisīt ārkārtīgi nepatīkamus simptomus, piemēram, karstuma viļņus un svara pieaugumu, taču daudzām sievietēm nav nepieciešama ārstēšana.
Menopauzes sākums un ilgums
Pirmie menopauzes simptomi parasti parādās apmēram četrus gadus pirms pēdējās menstruācijas un turpinās vēl četrus gadus (pēc pēdējās menstruācijas).
Dažām sievietēm ir menopauzes simptomi desmit gadus pirms menopauzes, un 1 no 10 sievietēm rodas menopauzes simptomi līdz 12 gadiem pēc menopauzes. Patiešām, daudzi faktori nosaka menopauzes iestāšanos, tostarp ģenētika un olnīcu veselība. Ir izņēmumi – aptuveni 1% sieviešu menopauzi piedzīvo pirms 40 gadu vecuma, ko sauc par priekšlaicīgu menopauzi jeb primāru olnīcu mazspēju. Un aptuveni 5 procenti sieviešu piedzīvo menopauzi vecumā no 40 līdz 45 gadiem. To sauc par agrīnu menopauzi.
Perimenopauze, menopauze un pēcmenopauze. Kas tas ir?
Perimenopauze ir periods pirms menopauzes. Šajā periodā hormoni mainās, gatavojoties menopauzei. Lielākajai daļai sieviešu perimenopauze sākas ceturtā gadu desmita vidū, bet dažas sievietes šo posmu nemaz nepiedzīvo – viņām menopauze iestājas uzreiz.
Perimenopauzes laikā menstruācijas kļūst neregulāras – mēnešreizes var kavēties vai dažkārt vispār nesākties. Var mainīties arī menstruāciju biežums.
Menopauze tiek definēta kā menstruāciju neesamība 12 mēnešus vai ilgāk, un stadiju pēc menopauzes sauc par postmenopauzi.
Menopauzes simptomi
Katra sieviete piedzīvo menopauzi atšķirīgi, taču ir daži simptomi, ar kuriem saskaras daudzas. Tās parasti ir smagākas, ja sievietes menopauze sākas pēkšņi (nav perimenopauzes) vai perimenopauze ilgst īsāku laiku.
Menopauzes simptomus parasti pastiprina olnīcu slimības vai slikti ieradumi.
Nu, izņemot menstruāciju izmaiņas, perimenopauzes, menopauzes un pēcmenopauzes simptomi ir vienādi. Biežākie perimenopauzes simptomi ir:
- Retākas menstruācijas;
- Smagas vai mazāk smagas mēnešreizes nekā parasti;
- Karstuma viļņi, nakts svīšana un sejas pietvīkums.
- Bezmiegu;
- Vaginālo sausumu;
- Svara pieaugumu;
- Depresiju;
- Trauksmi;
- Kļūst grūtāk koncentrēties;
- Atmiņas pasliktināšanos;
- Libido samazināšanos;
- Sausu ādu, muti vai acis;
- Paaugstinātu vēlmi urinēt;
- Var piebriest krūtis;
- Galvassāpes;
- Sirdsdarbības ātruma palielināšanos;
- Biežāk rodas urīnceļu iekaisumi;
- Locītavu sāpes;
- Mati kļūst plānāki vai atkāpjas;
- Palielinās ķermeņa apmatojums.
Kas izraisa menopauzi?
Kā jau minējām, menopauze ir dabisks process, kas notiek katras sievietes organismā, kad olnīcas pēc noteikta vecuma sasniegšanas sāk ražot mazāk reproduktīvo hormonu. Izmaiņas organismā notiek, kad samazinās estrogēna, progesterona, testosterona un folikulu stimulāciju regulējošo hormonu ražošana.
Viena no pamanāmākajām izmaiņām pēc menopauzes sākuma ir aktīvo olnīcu folikulu samazināšanās un izzušana. Olnīcu folikuli ir struktūras, kas ražo un atbrīvo olas no olnīcu sienām. Šī procesa dēļ sievietes piedzīvo menstruācijas un ir auglīgas.
Kad sākas premenopauze, lielākā daļa sieviešu vispirms pamana, ka viņu mēnešreizes kļūst neregulāras, ilgst ilgāk un asiņo vairāk. Tas parasti notiek sākot no 40 gadu visus, un līdz 52 gadu vecumam vairums sieviešu piedzīvo menopauzi.
Ir vērts atzīmēt, ka dažreiz menopauze sākas nedabiski. To var izraisīt trauma vai olnīcu izņemšana, kā arī noteikti iegurņa pamatnes traucējumi.
Priekšlaicīgu menopauzi var izraisīt:
- Divpusēja ooforektomija vai olnīcu ķirurģiska izņemšana;
- Olnīcu izņemšana jeb olnīcu funkcijas „izslēgšana“, ko var veikt ar hormonu terapiju, operāciju vai staru terapiju sievietēm ar vēzi;
- Iegurņa pamatnes traumas, kas izraisa nopietnus olnīcu traucējumus.
Kā atvieglot menopauzes simptomus?
Dažām sievietēm menopauzes simptomu mazināšanai pietiek ar mājas aizsardzības līdzekļiem, piemēram, dzīvesveida izmaiņām, bet citos gadījumos var būt nepieciešami medikamenti. Ārstēšana parasti ir nepieciešama, ja menopauzes simptomi ir smagi un pasliktina dzīves kvalitāti. Visefektīvākais simptomu mazināšanas veids ir hormonu terapija. Šī ārstēšanas metode palīdz cīnīties ar karstuma viļņiem, svīšanu naktīs, sejas apsārtumu, maksts atrofiju un osteoporozi.
Citas zāles dažreiz lieto, lai cīnītos pret matu izkrišanu un maksts sausumu.
Ārsti var arī piedāvāt papildu medicīniskus pasākumus, lai apkarotu matu izkrišanu, palielinātu ķermeņa apmatojumu un mazinātu trauksmes un depresijas simptomus.
Mājas aizsardzības līdzekļi un dzīvesveida izmaiņas
Ir vairāki veidi, kā palīdzēt atvieglot vieglus vai vidēji smagus menopauzes simptomus.
Ķermeņa atvēsināšana un komforts. Izvēlieties brīvu, daudzslāņu apģērbu, īpaši naktī un siltā vai neparedzamā laikā. Tas var jums palīdzēt pārvarēt karstuma viļņus.
Lai novērstu svīšanu naktī, uzturiet savu guļamistabu vēsu, un palīdzēs arī vieglāka, elpojoša sega. Ja regulāri novērojat svīšanu naktīs, iegādājieties ūdensnecaurlaidīgu gultas veļu.
Ja sejas apsārtums ir ļoti apgrūtinošs, iesakām iegādāties pārnēsājamu ventilatoru, lai jūs atvēsinātu.
Sports. Ja esi sākusi pieņemties svarā, samazini uzņemto kaloriju daudzumu par 400-600 kcal. Ļoti svarīgi ir arī regulāri vingrinājumi. Sports ne tikai palīdzēs tikt galā ar nevēlamajiem kilogramiem, bet arī uzlabos garastāvokli, palīdzēs labāk izgulēties naktīs, sajutīsi enerģijas pieplūdumu, uzlabosies arī vispārējā pašsajūta. Treniņam vajadzētu ilgt vismaz 20-30 minūtes dienā.
Komunikācija. Ja jūtat kādus depresijas, trauksmes simptomus vai slikti guļat, konsultējieties ar psihologu. Mēs iesakām arī runāt par to ar ģimenes locekļiem un draugiem, ja vēlaties saņemt nepieciešamo atbalstu.
Uztura bagātinātāji. Lietojiet kalcija, D vitamīna un magnija piedevas, lai samazinātu osteoporozes risku un uzlabotu enerģijas līmeni un miegu. Konsultējieties ar savu ārstu par uztura bagātinātājiem, kas var palīdzēt apmierināt jūsu individuālās veselības vajadzības.
Praktizējiet relaksācijas paņēmienus. Vienkārši relaksācijas vingrinājumi var palīdzēt justies labāk. Tam labi noderēs jogas, meditācijas vai elpošanas tehnikas.
Rūpējieties par savu ādu. Lai izvairītos no ādas sausuma, katru dienu lietojiet mitrinošo krēmu. Tāpat izvairieties no pārmērīgas vannošanās, peldes baseinā un ūdenstilpēs, ja vēlaties izvairīties no ķermeņa ādas izžūšanas.
Tikt galā ar bezmiegu. Ja jums bieži ir bezmiegs, konsultējieties ar savu ārstu, un viņš izrakstīs zāles, kas palīdzēs regulēt miega ritmu.
Atmetiet smēķēšanu un ierobežojiet alkohola lietošanu. Atmetiet smēķēšanu un izvairieties no pasīvās smēķēšanas. Nikotīns var pasliktināt menopauzes simptomus.
Jums vajadzētu arī ierobežot alkohola lietošanu, lai mazinātu simptomu pasliktināšanos. Liels alkohola patēriņš menopauzes laikā var palielināt jūsu veselības problēmu risku.
Citi palīglīdzekļi simptomu mazināšanai. Daži pētījumi ir apstiprinājuši, ka noteiktu augu lietošana var palīdzēt atvieglot menopauzes simptomus. Mēs iesakām izmēģināt sojas produktus, E vitamīnu, linsēklu un melatonīna piedevas.
Vai pēc menopauzes ir iespējams palikt stāvoklī?
Dažām sievietēm ir jautājums: vai pēc menopauzes var iestāties grūtniecība?
Ir ļoti svarīgi saprast šo īpašo dzīves posmu, kas nes pārmaiņas. Ja jūs sākāt ciest no karstuma viļņiem un svīšanas naktī, nenozīmē, ka nevarat palikt stāvoklī. Patiesību sakot, tas nozīmē, ka esat kļuvusi daudz mazāk auglīga nekā iepriekš.
Kamēr neesat sagaidījusi visus 12 mēnešus bez mēnešreizēm, menopauze jums nav īsti iestājusies. Kad sievietei iestājas premenopauze, viņas olnīcas pārstāj ražot olšūnas, tāpēc viņa vairs nevar palikt stāvoklī dabiski.
Perimenopauze – ir pārmaiņu fāze. Olnīcas sāk ražot mazāk estrogēna un progesterona. Kad hormonu līmenis sāk samazināties, parādās pirmie simptomi – karstuma viļņi un svīšana naktīs, mēnešreizes kļūst neregulāras, kas nozīmē, ka jūsu olnīcas izdala mazāk olšūnu, taču šajā periodā joprojām var iestāties grūtniecība.
Ja jums nav bijis mēnešreižu veselu gadu, jūs esat sasniegusi menopauzi. Pēc menopauzes iestāšanās sievietes organismā vairs nenotiek ovulācija un viņai vairs nevar iestāties grūtniecība.
Mākslīgā apaugļošana pēc menopauzes
Mūsdienās viss ir iespējams un, ja vēlies pēc menopauzes tikt pie bērniņa, var palīdzēt mākslīgā apaugļošana.
Lai gan pēc menopauzes sievietes olšūnas vairs nav dzīvotspējīgas, mākslīgā apsēklošana ir iespējama, ja:
- Jūsu olnīcas iepriekš ir bijušas sasaldētas;
- Jūs izmantosiet donoru olšūnas.
- Lai sagatavotu ķermeni grūtniecībai, ārsts Jums nozīmēs hormonterapiju.
Risks
Grūtniecības komplikāciju risks palielinās līdz ar vecumu. Jau 35 gadu vecumā risks ievērojami palielinās, salīdzinot ar jaunākām sievietēm. Jo vecāks esi, jo grūtāk var būt iznēsāt un dzemdēt. Tas pats attiecas uz grūtniecību pēc menopauzes, tāpēc ārstam pirms mākslīgās apaugļošanas ir jāizvērtē Jūsu veselība.
Menopauze ir sievietes menstruālā cikla dabiskās beigas un iezīmē auglības, bet noteikti ne dzīves beigas. Sākoties šim dzīves posmam, varēsi vairāk laika veltīt sev un savām vajadzībām. Ja menopauzes simptomi neļauj dzīvot normālu dzīvi un baudīt to, ir daudz veidu, kā tos mazināt, tāpēc tiešām nav jābaidās vai jāuztraucas.